Jaunumi

Mūsdienu patentu sistēmas vēsturiskie aspekti

Patentēšanas pirmsākumi ir meklējami antīkajos laikos, un tiek uzskatīts, ka monopolistisko tiesību piešķiršanas prakse ir augsti attīstītas sabiedrības rādītājs, jo izgudrotāja vēlme iegūt izņēmuma tiesības nav vienīgi balstīta uz primitīvo instinktu apliecināt savu piederību attiecīgajam izgudrojumam. Šajā rakstā ir  aprakstīti svarīgākie patentu sistēmas vēsturiskie pagrieziena punkti.

1. Antīkie laiki

Vēsturnieku vidū nav vienotā viedokļa par patenttiesību attīstības aizsākumiem. Epizodiskas monopolistisko tiesību piešķiršanas prakses ir meklējamas senajos laikos. 5. gadsimtā p.m.ē. Grieķijas pilsētā Sibārā pavāriem tika piešķirtas ekskluzīvas tiesības ēdiena pagatavošanai, taču par patenttiesību institūtu attīstības aizsākumu uzskata 1474. gadu, kad Venēcijā tika pieņemts Patentu statūts. Tas pirmoreiz definēja intelektuālā īpašuma jēdzienu un uzsvēra izgudrotāja tiesību aizsardzības svarīgumu

2. Britu impērija

Par otro patentu sistēmas attīstības posmu uzskata patentu sistēmas attīstīšanos Anglijā. Karalienes Elizabetes I valdīšanas laikā 17. gadsimtā karaliskā tiesa piešķīra divu veidu monopoltiesības: uz plaši pazīstamām metodēm un produktiem, kā arī uz izgudrojumiem.  Šī izņēmuma tiesību piešķiršanas prakse tika plaši kritizēta, jo tādā veidā Anglijas Kronis atbalstīja savus favorītus. Taču stājoties spēkā likumam par monopoliem (Statute of Monopolies), tika ierobežotas Kroņa pilnvaras, un par vienīgajiem spēkā esošiem monopoliem kļuva tie, kas attiecās uz jauniem izgudrojumiem. Šī jaunā izņēmuma tiesību piešķiršanas pieeja ne vien veicināja tehnoloģiju attīstīšanos, bet arī sekmēja valsts stabilu ekonomisko izaugsmi

3. Starptautiskā sadarbība: Parīzes konvencija

19. gadsimta beigās strauja Eiropas industrializācija un arvien lielāks pieprasījums pēc inovācijām veicināja intelektuālā īpašuma aizsardzības jomas attīstīšanos visās Eiropas valstīs. Kā rezultātā 1883. gadā Parīzē tika pieņemta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, kuras mērķis bija harmonizēt līgumslēdzēju valstu nacionālās patentēšanas sistēmas. Par vienu no lielākajiem Parīzes konvencijas ieguvumiem uzskata prioritātes tiesību ieviešanu, kas ļauj pieteicējam konvencijā noteiktajā termiņā iesniegt patenta pieteikumu citās Parīzes konvencijas dalībvalstīs, un izprasīt tajās vienlīdzīgu izgudrojuma aizsardzību.

4. Starptautiskā sadarbība: Patentu kooperācijas līgums

Neskatoties uz to, ka Parīzes konvencija definēja patentu sistēmas pamatus, tādus kā patentspējas nosacījumi, rūpnieciskā īpašuma izņēmuma tiesību termiņus, viena un tā paša izgudrojuma patentu savstarpējo neatkarību dažādās dalībvalstīs utt., nacionālās procedūras joprojām ievērojami atšķīrās. 1970. gadā, stājoties spēkā Patentu kooperācijas līgumam, līguma dalībvalstīs apņēmās sadarboties patentpieteikumu iesniegšanā, patentmeklejumu veikšanā un ekspertīzē, kā arī īpašu tehnisku pakalpojumu sniegšanā. PCT ne vien atviegloja patenta pieteikuma iesniegšanas procesu, atļaujot pieteicējam vienlaicīgi pieprasīt izgudrojuma aizsardzību vairākās valstīs, aizpildot vienotu pieteikumu, bet arī deva iespēju atlikt ar patenta validāciju saistītas izmaksas attiecīgajā valstī līdz pat 30 mēnešiem.

5. Starptautiskā sadarbība: Eiropas Patentu konvencija

Parīzes konvencija neapšaubāmi ir kļuvusi par internacionāli orientēto līgumu, kas veicināja starpvalstu sadarbību tehnoloģiju un inovāciju attīstības jomā, taču šīm mūsdienu patentu sistēmas stūrakmenim bija vairākas nepilnības un trūkumi, kas prasīja būtiskus uzlabojumus. Par nākamo patentu sistēmas attīstības posmu var uzskatīt Eiropas Patentu konvencijas pieņemšanu 1973. gadā. Šīs līgums harmonizēja neatkarīgas konvencijas dalībvalstu nacionālās rūpnieciskā īpašuma sistēmas, ieviešot novitātes un tehnikas līmeņa jēdzienus.

6. Starptautiskā sadarbība: TRIPS līgums

TRIPS līgums ir mūsdienīgs patentu sistēmas regulēšanas mehānisms, kas liek tā dalībvalstīm ievērot minimālās prasības un standartus, kas tika definēti iepriekš pieņemtajos līgumos, dažādu intelektuālā īpašuma veidu aizsardzības regulēšanai. Nenoliedzami patentu sistēma arī turpmāk saskārsīsies ar jauniem izaicinājumiem, kas prasīs mainīt tiesību aktus atbilstoši uz zināšanām balstītas ekonomikas prasībām. Iespējams, ilgtermiņā TRIPS līgums varētu kļūt par tiesisko normu, kas veicinās patentu sistēmas attīstīšanos kvalitatīvi jaunā līmenī.

Related news

Ja Jūs interesē jautājumi par preču zīmju, dizainparaugu, patentu reģistrāciju, tiesību nostiprināšanu un citiem intelektuālā īpašuma jautājumiem, aicinām Jūs izmantot iespēju saņemt bezmaksas konsultāciju 2022. gada 21….

Intelektuālā īpašuma firmu un speciālistu vidū populārais apskats “Managing Intellectual Property IP STARS” 2022. gadā mūsu uzņēmumu Pētersona patents – AAA Law ir novērtējis kā vienu no visrekomendētākajiem intelektuālā…

Atzīmējot 30 gadu jubileju, vēlamies izteikt pateicību klientiem, draugiem un kolēģiem, kuri ir veicinājuši mūsu sasniegumus un iedvesmo mūsu nākotni!

Our website uses cookies in order to improve this website, to offer better and customised services. If you agree, press ‘Accept‘. We will not place cookies on your device if you do not agree. However, certain functions of the website may not function properly or may not function at all. You may withdraw your consent at any time. Please see our Privacy policy for more information about personal data processing, cookies, data they collect and your rights.